Rīgas ūdensapgādei nepieciešamais ūdens daudzums šobrīd tiek iegūts sešās pilsētas nozīmes ūdensgūtnēs, kas izmanto virszemes un pazemes ūdens krājumus. 

Iegūtā ūdens sadalījums no pazemes un no virszemes ūdensgūtnēm

Virszemes un pazemes ūdens provizorisks sadalījums Rīgas pilsētas centralizētajā ūdensapgādes sistēmā

Ūdensapgāde no virszemes ūdensgūtnes

Lielākā daļa dzeramā ūdens patērētāju Daugavas kreisajā krastā ūdeni saņem no Daugavas upes baseina Rīgas HES zonā.

Ūdens tiek ņemts upes dziļākajos slāņos un ar sūkņu palīdzību pa cauruļvadiem nogādāts ūdens stacijā "Daugava", kur to sagatavo atbilstoši dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izmantojot ķīmiskos reaģentus, attīra, dezinficē, nostādina un vairākkārtīgi filtrē. Ūdens dezinficēšanai tiek lietots ozons.

Ūdens stacija "Daugava” diennaktī spēj sagatavot līdz 210 tūkst. m3 dzeramā ūdens.  Sagatavotā dzeramā ūdens kvalitāte un stacijas drošība atbilst normatīvajām prasībām.

Ūdensapgāde no pazemes ūdensgūtnēm

Pazemes ūdensgūtne "Baltezers–Zaķumuiža" ar centralizēto ūdensapgādi galvenokārt nodrošina Daugavas labā krasta patērētājus Rīgā. Ūdens tiek iegūts no piecām pilsētas nozīmes ūdensgūtnēm - no pazemes urbumiem ūdensgūtvēs "Baltezers", "Baltezers 1”, "Baltezers 2”, "Zaķumuiža” un "Remberģi”. Mazais Baltezers tiek izmantots pazemes ūdeņu papildināšanai ūdensgūtnēs "Baltezers” un "Baltezers 2”.

Lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamā ūdens kvalitāti, ap pazemes ūdens ņemšanas vietām ir noteikta aizsargjosla, kas kopumā aptver 83 km² lielu teritoriju Ādažu un Ropažu novadu teritorijās.

Pazemes ūdensgūtne "Baltezers–Zaķumuiža" spēj saražot līdz 85 tūkst. m³ dzeramā ūdens diennaktī. Iegūtā dzeramā ūdens kvalitāte atbilst saistošās ES direktīvas prasībām, izņemot daļu ūdensgūtņu, kurās ir palielināts dzelzs un mangāna saturs. Lai nodrošinātu arī šo rādītāju atbilstību ES direktīvas prasībām, 2015. gadā tika pabeigta ūdens demanganizācijas un atdzelžošanas stacijas būvniecība ūdensgūtvē “Baltezers”.

Ūdensapgādes tīkli

Rīgas pilsētas ūdensapgādes tīklu kopējais garums 2025. gada sākumā bija 1536,52 km. Ūdensapgādes tīkli  būvēti no dažāda materiāla (ķets, tērauds, dzelzsbetons u. c.) un diametra (no 20 līdz 1200 mm) cauruļvadiem.

Lai uzlabotu ūdensapgādes kvalitāti un drošību, SIA "Rīgas ūdens" visā Rīgas pilsētas teritorijā katru gadu veic cauruļvadu, hidrantu un aizbīdņu nomaiņu vai rekonstrukciju.

Ūdens pieejamību atsevišķu Rīgas rajonu vai ēku grupu iedzīvotājiem daudzstāvu namos ar nepieciešamo spiedienu cauruļvados (ne mazāku par Latvijas būvnormatīvos paredzēto piecstāvu dzīvojamajai apbūvei) visā pilsētas teritorijā nodrošina 16 ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas.

Kanalizācijas tīkli

Rīgas pilsētas kanalizācijas tīkla kopgarums 2025. gada sākumā bija 1282,15 km. Lielāko īpatsvaru kanalizācijas tīklu sistēmā veido keramikas caurules ar diametru no 200 līdz 300 mm. Notekūdeņu pārsūknēšana kanalizācijas sistēmā tiek veikta ar 84 kanalizācijas sūkņu staciju palīdzību.

Remonta un kontroles vajadzībām Rīgas centralizētās kanalizācijas tīklā ir izveidotas 37 020 skatakas.  SIA "Rīgas ūdens" regulāri veic kanalizācijas cauruļu profilaktisko tīrīšanu un skalošanu.

SIA "Rīgas ūdens" ik gadu palielina kanalizācijas tīkla un tā sūkņu staciju jaudu, lai nodrošinātu drošu pilsētas sadzīves notekūdeņu savākšanu un novadīšanu līdz Bioloģiskās attīrīšanas stacijai "Daugavgrīva”.

Notekūdeņu attīrīšana

Notekūdeņi, nonākot Bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva”, vispirms tiek mehāniski attīrīti no smiltīm un dažādiem priekšmetiem, pēc tam attīrīti bioloģiski, izmantojot aktīvās dūņas. Bioloģiski attīrītos notekūdeņus izvada Rīgas jūras līcī aptuveni 2,4 km attālumā no krasta līnijas un 15 m dziļumā. Notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās nogulsnes (izlietotās dūņas) novada uz dūņu blīvētājiem un apstrādā metāntvertnēs, iegūstot biogāzi, kuru pēc tam izmanto siltumapgādes vajadzībām.

Šobrīd attīrīšanas ietaises tiek noslogotas aptuveni par 68% no projektētās hidrauliskās diennakts veiktspējas.

SIA “Rīgas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas procesā veidojas bioloģiskas dūņas, kuras atbilst 1. un 2. dūņu kvalitātes kategorijai un uzskatāms par  labu augsnes mēslošanas līdzekli, ņemot vērā dūņās esošās vērtīgās barības vielas, tās ieteicams izmantot, kā augsnes mēslojumu. Cilvēku pārtikā lietojamu produktu audzēšanai dūņu izmantošana ir ierobežota.

Dūņu izmantošanu regulē Ministru kabineta 2006.gada 2.maijā izdotie noteikumi Nr.362 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli”, kas izdoti saskaņā ar likumu „Par piesārņojumu” un 1986.gada 12.jūnija Eiropas Padomes Direktīvu „Par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas” (86/278/EEK).

Detalizētu informāciju pakalpojuma sniegšanai pretendenti var iegūt SIA “Rīgas Ūdens” mājas lapā, sadaļā par 2020. gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" notekūdeņu dūņu utilizāciju.

SIA “Rīgas ūdens” pienākums ir nodrošināt patērētājus ar dzeramo ūdeni un attīrīt notekūdeņus. Šos procesus uzrauga SIA “Rīgas ūdens” Apvienotā ūdens kvalitātes kontroles laboratorija (AŪKKL), kas ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK reģistrācijas Nr. LATAK-T-165–25-1999). 

Dzeramā ūdens kvalitāte

Apvienotā ūdens kvalitātes kontroles laboratorija (AŪKKL) pārbauda attīrīšanas iekārtās sagatavoto dzeramo ūdeni un dzeramo ūdeni Rīgas pilsētas centralizētajā ūdensvada sadales tīklā, ievērojot Ministru kabineta 29.09.2023. noteikumus Nr. 547 ”Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības monitoringa un kontroles kārtība”. Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzeramā ūdens padevi, AŪKKL katru dienu uzrauga ūdens attīrīšanas procesu. Saskaņā ar Veselības ministrijas Veselības inspekcijas (VI) norādījumiem, AŪKKL pēc noteikta plāna katru darba dienu ņem arī paraugus pilsētas ūdensvada sadales tīklā un veic to testēšanu. Atskaites par kontroles rezultātiem katru mēnesi iesniedz Veselības inspekcijai. Savukārt Veselības inspekcija pārbauda dzeramā ūdens kvalitāti, kontrolējot to no iegūšanas vietas līdz pat ūdens lietotāja krānam, tādējādi uzraugot SIA “Rīgas ūdens” darbību. SIA “Rīgas ūdens” saņem informāciju par šiem rezultātiem.

Lai nodrošinātu pazemes ūdensgūtvē “Baltezers-Zaķumuiža” ražotā dzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem, Rīgas ūdens 2017. gadā īstenoja projektu “Ūdens sagatavošanas stacijas būvniecība Baltezerā” Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā (4. kārta)” ietvaros. Jaunā atdzelžošanas un demanganizācijas sistēma ļauj iegūt dzeramo ūdeni, kas atbilst Ministru kabineta 29.09.2023. noteikumu Nr. 547 ”Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības monitoringa un kontroles kārtība” prasībām.

Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāju vidējās skaitliskās vērtības 2024. gadā

Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāju vidējās skaitliskās vērtības 2023. gadā

Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāju vidējās skaitliskās vērtības 2022. gadā

Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāju vidējās skaitliskās vērtības 2021. gadā

"Rīgas ūdens" sagatavotā dzeramā ūdens kvalitāte pilnībā atbilst Ministru kabineta 29.09.2023. noteikumiem Nr. 547 ”Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības monitoringa un kontroles kārtība”.

Notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte

Rīgas pilsētas centralizēto notekūdeņu attīrīšanu veic SIA “Rīgas ūdens” Bioloģiskās attīrīšanas stacija „Daugavgrīva”. SIA “Rīgas ūdens” nodrošina attīrīto notekūdeņu piesārņojošo vielu koncentrācijas atbilstību MK noteikumiem Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

Atbilstoši Valsts vides dienesta izsniegtās B kategorijas atļaujas (nr. RI12IB0013) piesārņojošai darbībai nosacījumiem, SIA “Rīgas ūdens” Apvienotā ūdens kvalitātes kontroles laboratorija nodrošina notekūdeņu kvalitātes kontroli, nosakot piesārņojošo vielu koncentrācijas Bioloģiskās attīrīšanas stacijā „Daugavgrīva” ienākošajā notekūdenī, attīrīšanas procesos un izplūdē Rīgas jūras līcī.

2023. gadā Bioloģiskā attīrīšanas stacija “Daugavgrīva” nodrošināja visus normatīvajos aktos noteiktos attīrīšanas parametrus.

Vidējie testēšanas rezultāti 2022. - 2024. gadā, mg/l

Pēc datiem uz 2025. gada 1. janvāri, pilsētas centralizētās ūdensapgādes pakalpojumi Rīgā pieejami 98,04% iedzīvotāju (šo iespēju izmantojuši 97,44%), centralizētās kanalizācijas pakalpojumi - 98,14% iedzīvotāju (pieslēgušies 96,74%).

2024. gadā Rīgas pilsētas ūdensvada tīklā kopumā tika padoti 36,6 milj. m3 ūdens, ūdensapgādes pakalpojumu realizācijas apjoms 2024. gadā sasniedza 31,5 milj. m3. Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” 2024. gadā kopumā tika attīrīti 51,3 milj. m3 notekūdeņu.