Pasaules dabas fonds (PDF) sadarbībā ar SIA “Rīgas ūdens” uzsācis sociālo kampaņu “Ja vien ūdeņi spētu runāt”, kuras ietvaros Latvijā sastopamām zivīm balsis devušas sabiedrībā pazīstamas personības - sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, mūziķis Intars Busulis, radio personība Sanda Dejus un komiķis Edgars Bāliņš. Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un skaidrot, kā mūsu ikdienas paradumi ietekmē Latvijas ūdeņus un to iemītniekus.

Skatoties uz zivju stāvokli Latvijas ūdeņos, var redzēt sekas cilvēku rīcībai - tikai 35% no visiem ūdens objektiem Latvijā sasniedz labu un izcilu ekoloģisko kvalitāti. Aptuveni trešdaļa Baltijas jūras teritorijas ir mirusi un zivju populācijas ir samazinājušās līdz kritiskam līmenim. Taču ir laba ziņa - pagātnes rīcību rezultāts nav neatgriezenisks: atjaunojot upju ekosistēmas, nojaucot aizsprostus un rūpējoties par notekūdeņu attīrīšanu un citu piesārņojumu izskaušanu, var pakāpeniski uzlabot upju un ezeru kvalitāti un atgriezt zivju populācijas.

Runājot par ūdens ekoloģiju, ļoti būtiska nozīme ir arī mūsu ikdienas paradumiem: viss, ko noskalojam tualetes podā un izlietnē, kā arī nolejam vai iemetam ielu šahtās un sadzīves kanalizācijas kolektoros, nekur nepazūd - tas nonāk notekūdeņu sistēmā un tā rezultātā ietekmē upes, ezerus un jūru, veicinot ūdenstilpju pakāpenisku aizaugšanu un ekosistēmu pasliktināšanos.

“SIA “Rīgas ūdens” kā lielākā ūdenssaimniecība Latvijā apkalpo teju 60% Latvijas iedzīvotāju notekūdeņu un ik gadu attīra vairāk nekā 51 miljonu m³ - tas ir pusotra Ķīšezera apjoms. Lai arī mūsu attīrīšanas sistēmas nodrošina daudzpakāpju procesu, ļaujot sasniegt līdz pat 95% attīrīšanas pakāpi pirms notekūdeņu novadīšanas Baltijas jūrā aptuveni 2,4 km attālumā no krasta, ir jāsaprot, ka neviena iekārta nespēj nodrošināt pilnīgu attīrīšanu,” uzsver Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris. “Turklāt ne visām pašvaldībām ir tik plašas iespējas nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu šādā pakāpē, un citviet attīrītie notekūdeņi nereti tiek novadīti saldūdens ūdenstilpēs. Tāpēc šādas sociālās kampaņas ir ļoti nozīmīgas. Atgādinot par mūsu ikdienas paradumu ietekmi, varam ietekmēt, cik veselīgu ūdens ekosistēmu saglabāsim nākamajām paaudzēm un cik tīros ūdeņos jau šodien peldas mūsu bērni un peldamies paši.” 

“Mūsu upes, ezeri un jūra cieš no dažādām problēmām, ko vislabāk var izprast iepazīstoties ar zivju populāciju stāvokli. To stāvoklis pasliktinās pārmērīgas pārzvejas dēļ, ūdens ekosistēmu aizaugšanas un pārāk lielā slāpekļa un fosfora daudzuma ūdenī, kā arī upju fizisku izmaiņu dēļ, ko izraisa aizsprosti un hidromeliorācijas darbi. Tomēr, neskatoties uz nepārprotamajiem signāliem, ka situācija ir slikta, mēs vēl joprojām to ignorējam. Tieši tāpēc ir vajadzīga šāda kampaņa, kas palīdz sabiedrībai sadzirdēt un ieklausīties zivju balsīs un saucieniem pēc palīdzības, jo katram no mums ir loma situācijas uzlabošanā,” rezumē Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Plašāka informācija: https://www.rigasudens.lv/lv/pasaules-dabas-fonda-socialas-kampanas