Pasaules dabas fonds (PDF) sadarbībā ar SIA “Rīgas ūdens” uzsācis sociālo kampaņu “Ja vien ūdeņi spētu runāt”, kuras ietvaros Latvijā sastopamām zivīm balsis devušas sabiedrībā pazīstamas personības - sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, mūziķis Intars Busulis, radio personība Sanda Dejus un komiķis Edgars Bāliņš. Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un skaidrot, kā mūsu ikdienas paradumi ietekmē Latvijas ūdeņus un to iemītniekus.

Skatoties uz zivju stāvokli Latvijas ūdeņos, var redzēt sekas cilvēku rīcībai - tikai 35% no visiem ūdens objektiem Latvijā sasniedz labu un izcilu ekoloģisko kvalitāti. Aptuveni trešdaļa Baltijas jūras teritorijas ir mirusi un zivju populācijas ir samazinājušās līdz kritiskam līmenim. Taču ir laba ziņa - pagātnes rīcību rezultāts nav neatgriezenisks: atjaunojot upju ekosistēmas, nojaucot aizsprostus un rūpējoties par notekūdeņu attīrīšanu un citu piesārņojumu izskaušanu, var pakāpeniski uzlabot upju un ezeru kvalitāti un atgriezt zivju populācijas.

Lai izgaismotu problēmas aktualitāti, Anatolijs Kreipāns kļuvis par balsi Eiropas zutim un stāsta, kā pēdējās desmitgadēs ir mainījušies spēles noteikumi Latvijas upēs; Intars Busulis devis balsi Baltijas jūras reņģei un atgādina par to, kā pārzveja ietekmē Baltijas jūras ekosistēmu; Sanda Dejus mencas vārdā stāsta par to, kā piesārņojums padarījis Baltijas jūru par vienu no piesārņotākajām jūrām pasaulē; Edgars Bāliņš palīdz lasim meklēt, kam iedot pa spuru, jo tā nārsta vietas ir aizsprostotas un nereti tajās dežurē maluzvejnieki.

“Mūsu upes, ezeri un jūra cieš no dažādām problēmām, ko vislabāk var izprast iepazīstoties ar zivju populāciju stāvokli. To stāvoklis pasliktinās pārmērīgas pārzvejas dēļ, ūdens ekosistēmu aizaugšanas un pārāk lielā slāpekļa un fosfora daudzuma ūdenī, kā arī upju fizisku izmaiņu dēļ, ko izraisa aizsprosti un hidromeliorācijas darbi. Tomēr, neskatoties uz nepārprotamajiem signāliem, ka situācija ir slikta, mēs vēl joprojām to ignorējam. Tieši tāpēc ir vajadzīga šāda kampaņa, kas palīdz sabiedrībai sadzirdēt un ieklausīties zivju balsīs un saucieniem pēc palīdzības, jo katram no mums ir loma situācijas uzlabošanā,” pauž Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Runājot par ūdens ekoloģiju, ļoti būtiska nozīme ir mūsu ikdienas paradumiem. Viss, ko noskalojam tualetes podā un izlietnē, kā arī nolejam vai iemetam ielu šahtās un sadzīves kanalizācijas kolektoros, nekur nepazūd - tas nonāk notekūdeņu sistēmā un galu galā ietekmē mūsu upes, ezerus un jūru, veicinot ūdenstilpju pakāpenisku aizaugšanu un ekosistēmu pasliktināšanos.

“SIA “Rīgas ūdens” kā lielākā ūdenssaimniecība Latvijā apkalpo teju 60% Latvijas iedzīvotāju notekūdeņu un ik gadu attīra vairāk nekā 51 miljonu m³ - tas ir pusotra Ķīšezera apjoms. Lai arī mūsu attīrīšanas sistēmas nodrošina daudzpakāpju procesu, ļaujot sasniegt līdz pat 95% attīrīšanas pakāpi pirms notekūdeņu novadīšanas Baltijas jūrā aptuveni 2,4 km attālumā no krasta, ir jāsaprot, ka neviena iekārta nespēj nodrošināt pilnīgu attīrīšanu. Turklāt ne visām pašvaldībām ir tik plašas iespējas nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu šādā pakāpē, un citviet attīrītie notekūdeņi nereti tiek novadīti saldūdens ūdenstilpēs. Tāpēc šādas sociālās kampaņas ir ļoti nozīmīgas. Atgādinot par mūsu ikdienas paradumu ietekmi, varam ietekmēt, cik veselīgu ūdens ekosistēmu saglabāsim nākamajām paaudzēm un cik tīros ūdeņos jau šodien peldas mūsu bērni un peldamies paši,” uzsver SIA “Rīgas ūdens” Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris.

Ikdienā notekūdeņu attīrīšanu būtiski sarežģī gan nepietiekama rūpniecisko notekūdeņu iepriekšēja priekšattīrīšana, gan kanalizācijā nonākuši priekšmeti, kam tur nebūtu jānonāk. Piemēram, šobrīd īpaši izteikta problēma ir mitrās salvetes, kas satur mikrošķiedras, nesadalās, savelkas blīvos kamolos un aizsprosto sūknēšanas iekārtas un kanalizācijas cauruļvadus, taču attīrīšanas sistēmās nonāk arī lupatas, Ziemassvētku eglītes un pat riepas.

Plašāka informācija par kampaņu šeit.

Video Edgars Bāliņš

Video Anatolijs Kreipāns

Video Intars Busulis

Video Sanda Dejus

UZZIŅAI

Pasaules dabas fonds (PDF) ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, World Wide Fund for Nature (WWF) asociētais partneris, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada. PDF misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Organizācijas mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.