Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
“Pasaules Dabas Fonds” un SIA “Rīgas ūdens” sociālajā kampaņā vērš sabiedrības uzmanību uz vienu no ilgstošāk ignorētajām problēmām – cilvēku ikdienas paradumu ietekmi uz Latvijas ūdeņu piesārņojumu. Lai aicinātu aizdomāties par šo būtisko jautājumu, kampaņā “Ja vien ūdeņi spētu runāt” humora un ironijas formā dažādu Latvijas zivju tēlus ierunā sabiedrībā zināmas personības. Jaunākajā video Rīgas jūras līča reņģes lomā iejuties Intars Busulis, lūdzot izmantot veselo saprātu, jo kanalizācija nav atkritumu poligons, un priekšmeti, ko tajā izmetam, var nonākt mūsu ūdenstilpēs, tostarp Baltijas jūrā.
Rīgas jūras līča reņģe (jeb Intars Busulis reņģes vārdā): “Klau, cilvēki! Vispār jums ir ļoti paveicies. Jūs katru dienu atgriežat krānu un savās glāzēs saņemat tīru, gardu ūdeni. Bet man, diemžēl, šāds serviss nav pieejams. Ja gribu tīru ūdeni – man nākas paļauties uz jums, dārgie. Parasti es nebāžu spuras jūsu darīšanās, bet, kad jūsu darīšanas sāk bāzties manos ūdeņos, es nevaru klusēt. Vispār jau tie ir arī tavi ūdeņi, bet man tāda sajūta, ka tev par to nospļauties. Apģērba gabali, higiēnas preces un plastmasas plēves – pat Ziemassvētku eglītes un mašīnu riepas. Ja runa būtu par atkritumu poligonu, tad viss jau būtu kārtībā. Bet kaut kādā brīnumainā kārtā atrodas gudrīši, caur kuru tualetēm un kanalizācijām šīs lietas nonāk kopējā ūdens sistēmā. Varbūt pietiek ar šito stulbumu nodarboties – izmanto taču veselo saprātu. Un es nelūdzu nekādus brīnumus. Tikai to, lai esi atbildīgs pret ūdens resursiem, kuri nepieciešami mums visiem – pret vidi, mīļo cilvēk, kurā nedzīvo tikai tu viens.”
No visiem ūdens objektiem Latvijā tikai 35% sasniedz labu vai izcilu ekoloģisko kvalitāti. Aptuveni trešdaļa Baltijas jūras teritorijas ir “mirusi”, un zivju populācijas ir samazinājušās līdz kritiskam līmenim. Skatoties uz zivju stāvokli Latvijas ūdeņos, skaidri redzamas cilvēku rīcības sekas.
Magda Jentgena, “Pasaules Dabas Fonda” Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja: “Mūsu upes, ezeri un jūra cieš no dažādām problēmām, ko vislabāk var izprast iepazīstoties ar zivju populāciju stāvokli. To negatīvi ietekmē gan pārzvejas, gan zivju dzīvotņu izmaiņas – ūdens ekosistēmu aizaugšana pārāk lielā slāpekļa un fosfora daudzuma dēļ, kā arī upju fiziskas izmaiņas, ko izraisa aizsprostu izbūve un hidromeliorācijas pasākumi. Tomēr, neskatoties uz nepārprotamajiem signāliem, ka situācija ir slikta, mēs to joprojām ignorējam. Tāpēc ar šo kampaņu vēlamies ļaut sadzirdēt un ieklausīties “zivju balsīs”, saucienos pēc palīdzības, jo katram no mums ir loma situācijas uzlabošanā.”
SIA “Rīgas ūdens” apkalpo lielāko daļu Rīgas un Pierīgas, nodrošinot notekūdeņu attīrīšanu gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju, ik gadu attīrot vairāk nekā 51 miljonu m³. Lai arī uzņēmuma attīrīšanas sistēmas nodrošina daudzpakāpju procesu, ļaujot sasniegt līdz pat 95% attīrīšanas pakāpi pirms notekūdeņu novadīšanas Baltijas jūrā aptuveni 2,4 km attālumā no krasta, ir jāsaprot, ka neviena iekārta nespēj nodrošināt pilnīgu attīrīšanu.
Māris Zviedris, SIA “Rīgas ūdens” Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs: “Viss, ko noskalojam tualetē vai izlietnē, nekur nepazūd – tas nonāk notekūdeņu sistēmās. Taču šo ūdeņu attīrīšanu būtiski sarežģī priekšmeti, kam kanalizācijā vispār nebūtu jānonāk. Piemēram, šobrīd īpaši izteikta problēma ir mitrās salvetes, uz kuru iepakojumiem ražotāji nereti norāda, ka tās noārdās. Realitātē tās nespēj sadalīties tik ātri, kādā tempā nonāk mūsu kanalizācijas sistēmās, tāpēc savelkas blīvos kamolos un aizsprosto sūknēšanas iekārtas un cauruļvadus. Turklāt pat pēc attīrīšanas to sastāvā esošās mikrošķiedras un mikrodaļiņas var nonākt Baltijas jūrā. Tāpēc sabiedrībai jāapzinās – tikai mēs paši varam ietekmēt, cik veselīgu ūdens ekosistēmu saglabāsim nākamajām paaudzēm un cik tīros ūdeņos jau šodien peldas mūsu bērni un peldamies paši!”
Lai arī situācija šobrīd ir satraucoša un problēmas ir veidojušās daudzu gadu garumā, eksperti uzsver, ka mūsu ūdenstilpes vēl ir iespējams glābt. Atjaunojot upju ekosistēmas, atbrīvojot upes no aizsprostiem un rūpējoties, lai notekūdeņu attīrīšanas sistēmās nenonāk piesārņotāji, kam tur nebūtu jānonāk, mēs varam pakāpeniski uzlabot upju un ezeru kvalitāti un atgriezt zivju populācijas Latvijas ūdeņos. Tādējādi ar konsekventu rīcību, pārdomātiem lēmumiem un sabiedrības iesaisti ir iespējams panākt reālu uzlabojumu.
Kampaņa “Ja vien ūdeņi spētu runāt” ietvaros Latvijā sastopamām zivīm balsis devušas sabiedrībā zināmas personības – Zuša lomā iejuties Anatolijs Kreipāns, Rīgas jūras līča reņģes balsī runā Intars Busulis, mencas – Sanda Dejus un laša lomā Edgars Bāliņš. Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un skaidrot, kā mūsu ikdienas paradumi ietekmē Latvijas ūdeņus un to iemītniekus.
Kampaņas oficiālā mājaslapa: www.udensruna.lv, ieskaties!
Kampaņu organizē “Pasaules Dabas Fonds” un SIA “Rīgas ūdens”, galvenie atbalstītāji – “DScreens” un “City24’.
Par “Pasaules Dabas Fondu”
Pasaules dabas fonds (PDF) ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, World Wide Fund for Nature (WWF) asociētais partneris, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada. PDF misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Organizācijas mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Galvenā ideja
Kampaņa dod balsi tiem, kas nevar paši par sevi runāt - Latvijas ūdeņos dzīvojošām zivīm. Caur slavenību balsīm zivis stāsta neizstāstīto patiesību par mūsu ūdeņu stāvokli un cilvēku rīcības sekām.
Aizsprosti ūdenstilpēs un ārpus tām
Kampaņa strādā ar dubultu metaforu - fiziskie aizsprosti upēs atspoguļo aizsprostus cilvēku domāšanā. Tāpat kā ūdeņi ir aizsprostoti un piesārņoti, tāpat arī sabiedrības uzmanība šīm problēmām. Kampaņas misija ir nojaukt abus šos aizsprostus.
Personīgs stāsts katrai problēmai
Katra zivs un personība atspoguļo konkrētu problēmu. Šī pieeja padara abstraktas problēmas konkrētas un emocionāli uztveramas, vienlaikus saistot tās ar mūsu ikdienas paradumiem.
Cerības vēstījums
Kampaņa nav tikai par problēmām - pagātnes rīcību sekas nav neatgriezeniskas. Ekosistēmas var atjaunot, ūdeņi var atkal kļūt tīri, zivju populācijas var atgriezties. Galvenais aicinājums: ieklausīties un mainīt ikdienas paradumus. Katram no mums ir iespēja aizdomāties par mūsu ikdienas paradumiem un situāciju uzlabot!
Reņģe (Intars Busulis) - viena no svarīgākajām zivīm Baltijas jūrā, bet strauji izzūdoša. Reņģes ir Baltijas jūras ekosistēmas mugurkauls - tās baro mencas, lašus, jūras putnus un zīdītājus. Kad šo sugu kļūst mazāk, cieš visa barības ķēde. Būtiska nozīme ir arī mūsu ikdienas paradumiem: viss, ko noskalojam kanalizācijā vai iemetam ielu šahtās, nekur nepazūd - tas ietekmē upes, ezerus un jūru, veicinot ekosistēmu pasliktināšanos.
https://www.youtube.com/watch?v=drzkc4QfT6I
Menca (Sanda Dejus) - ilgus gadus viena no nozīmīgākajām zivīm Baltijas reģionā, taču tagad sarukusi līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Baltijas jūras ekosistēma cieš no eitrofikācijas - pārmērīga slāpekļa un fosfora ieplūdes no lauksaimniecības un notekūdeņiem. Tas veicina aļģu ziedēšanu, kas izraisa skābekļa trūkumu jūras dziļākajos slāņos. Mencām nārstam nepieciešams pietiekami skābekļa bagāts ūdens, taču daudzās vietās šādi apstākļi vairs nepastāv. Rezultāts - mencu ikri iet bojā vēl pirms izšķilšanās.
https://www.youtube.com/watch?v=f956bU8Q1_k
Lasis (Edgars Bāliņš) - populācija Latvijas upēs pēdējo desmitgažu laikā būtiski sarukusi. To ietekmē migrācijas šķēršļi - aizsprosti, piesārņojums, pārzveja un maluzveja. Klimata pārmaiņas situāciju tikai saasina: vasarās upes kļūst siltākas, ūdens līmenis krītas, nopietni apdraudot lašu spēju izdzīvot un vairoties. Rezultātā daudzas Latvijas upes lašiem vairs nav pieejamas, un to skaits turpina samazināties.
https://www.youtube.com/watch?v=glsDUAhnI30
Eiropas zutis (Anatolijs Kreipāns) - viena no noslēpumainākajām un apdraudētākajām zivju sugām Eiropā. Pēdējo 50 gadu laikā populācija sarukusi par vairāk nekā 90%. Nārstot zutis dodas līdz pat 10 000 km tālā migrācijā uz Sargasu jūru - vienu no garākajiem zivju ceļiem pasaulē. Taču mūsdienās šis ceļojums bieži paliek nepabeigts - aizsprosti un citi upju šķēršļi bloķē migrācijas ceļus. Ja zutis netiek uz Sargasu jūru, tas nenārstos, un šo procesu nav iespējams atkārtot zivju audzētavā. Situāciju vēl vairāk sarežģī pārzveja un ūdens piesārņojums.
https://www.youtube.com/watch?v=EGVMYe39luA
Skaitļi, kas liek apstāties un padomāt par mūsu ūdeņu nākotni.
no pasaules jūras iemītnieku populācijām pēdējo 50 gadu laikā ir samazinājušās.
no migrējošo zivju populācijām pēdējo 50 gadu laikā ir samazinājušās.
daļa no Baltijas jūras ir mirusi.
visiem ūdens objektiem Latvijā sasniedz labu un izcilu ekoloģisko kvalitāti.
Eiropas zušu populācija pēdējo 50 gadu laikā ir samazinājusies.
Ko tas nozīmē?
Mūsu upes, ezeri un jūra cieš no pārmērīgas pārzvejas, ūdens ekosistēmu aizaugšanas, pārāk liela slāpekļa un fosfora daudzuma ūdenī, kā arī upju fiziskām izmaiņām, ko izraisa aizsprosti un hidromeliorācijas darbi.
Neskatoties uz skaidriem signāliem, ka situācija ir slikta, mēs to joprojām ignorējam. Katram no mums ir loma situācijas uzlabošanā - sākot ar mūsu ikdienas paradumiem. Viss, ko noskalojam kanalizācijā vai iemetam ielu šahtās, nekur nepazūd - tas ietekmē mūsu ūdeņus un to ekosistēmas.
Dalies:
