• Par Rīgas ūdensvada dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1620. gads. No 1617. - 1620. gadam no Francijas pilsētas Strasbūras pieaicinātais pilsētas būvmeistars Hanss Jakobs Kristlers ierīkoja pirmo ūdens piegādes iekārtu pie Smilšu grāvja Vecrīgā (pašreizējās Smilšu ielas apkaimē), ko pieņemts atzīmēt kā pilsētas ūdensapgādes aizsākumu.

• 1662. gadā Dancigas (kādreizējā Vācijas pilsēta, šobrīd Polijas pilsēta Gdaņska) amata meistars Jākobs Jostens Daugavas krastā, Grēcinieku ielas galā, izbūvēja jaunu iekārtu ūdens piegādei rīdziniekiem: sešu zirgu griezta misiņu virzuļu sistēma no Daugavas sūknēja ūdeni Rīgas nocietinājumu vaļņa torņa augšdaļā izbūvētajā koka baseinā, no kurienes ūdeni tālāk novadīja pilsētas ielām.

• Paplašinot koka cauruļu tīklu, pa kurām Rīgas iedzīvotāji no Daugavas saņēma ūdeni, 1679. gadā pie viena tika izbūvēti jauni zirgu staļļi, kuros ūdensskunstes darbināšanai tika turēti 30 zirgi. Ūdensskunste, kas tika uzturēta un regulāri rekonstruēta, darbojās nepārtrauktā režīmā un tāda kalpoja rīdziniekiem aptuveni 200 gadus.

• No 1874. - 1876. gadam notika nākamais Rīgas ūdensapgādes paplašināšanas posms. Pilsētas ūdensapgādes nodrošināšanai, papildus tika iebūvēti divi tvaika katli, divi horizontāles sūkņi un jauns spiedvads uz pilsētu, kas nodrošināja lielāku piegādājamo ūdens apjomu, uz vairākiem gadiem pilsētā likvidējot ūdens trūkumu.

• 1883. gadā no Minhenes (Vācija) pieaicinātais hidroģeologs Ādolfs Tīms pēc pētījumu veikšanas ziņoja par plašiem pazemes ūdens avotiem Rīgas ūdensapgādei ziemeļaustrumos no Ķīšezera un Juglas ezera – Baltezera apkaimē. Pēc pētījumu veikšanas tika secināts, ka pilsētai vajadzīgo ūdeni var iegūt 15 - 20 kilometru attālumā no Rīgas, Bukultu muižas rajonā. 

• 1904. gada beigās tika pabeigta sūkņu stacijas “Baltezers" izbūve, uzsākot Rīgai piegādāt kvalitatīvu dzeramo gruntsūdeni. Bukultu muižas teritorijā tika izbūvēta gruntsūdens iegūšanas sistēma, pie Mazā Baltezera - sūkņu stacijas komplekss, spiedvads un cauruļvadi. 1905. gadā Daugavas ūdens piegādi pārtrauca Maskavas ielas sūkņu stacija, līdz ar to pilsēta turpmākos gados saņēma tikai gruntsūdeni.

• 1969. gadā sāka plānot dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas “Daugava” būvniecību Bauskas ielā - Rīgas lielāko dzeramā ūdens sagatavošanas kompleksu, kurā izmanto virszemes ūdeni (no Daugavas). Kompleksa montāžas darbi norisinājās no 1970. - 1978. gadam, bet 1978. gada nogalē tā sāka darbu. Stacija ūdeni saņem no Daugavas pie Rīgas HES ūdenskrātuves, un šajā kompleksā to kvalitatīvi attīra un piegādā Daugavas labā krasta Rīgas iedzīvotājiem.

Plašāk par ūdensapgādes vēsturi lasiet šeit

Viduslaikos senās Rīgas iedzīvotāji ūdeni ņēma tieši no Daugavas, bet pirms vairāk nekā 400 gadiem ūdeni no Juglas ezera pa Šmerļupīti un Smilšu grāvi aizvadīja līdz pilsētas aizsargvaļņu grāvim, kur tika izbūvēta iekārta ūdens piegādei. 17. gadsimtā ūdeni uz mājām nesa ar nēšiem vai pieveda ar zirgiem, savukārt 19. gadsimta beigās Rīgā uzcēla pirmo ūdenstorni. Vēsturiskie, 40 metrus augstie ūdenstorņi ir populārākais Rīgas ūdensapgādes simbols. Šīs 20. gadsimta industriālā mantojuma zīmes joprojām varam aplūkot Mazajā Matīsa ielā, Alīses ielā un Gaujas ielā. Torņi senāk naktī uzkrāja ūdeni, lai dienā to novirzītu kopējā Rīgas ūdensvada tīklā.

Mūsdienās neviens no torņiem nepiedalās Rīgas ūdensapgādē. Pilsētai augot, bija nepieciešams lielāks ūdens apjoms - Rīga būvēja sūkņu stacijas un rezervuārus, kas varēja nodrošināt ūdens spiedienu augstākai apbūvei.

! Rīgas Tehniskās universitātes zinātkāres centrā “Futurimo Rīga” ir tapusi senā ūdenstorņa caurredzama kopija – 4,5 metrus augsts koka makets, kas izveidots mērogā 1:10 attiecībā pret reālajiem objektiem dabā. Aplūkojot šo eksponātu, var redzēt ūdens padeves principu un spiediena nodrošināšanu pilsētas ūdensvada tīklā.

Ūdenstorņa darbības shēma

• Rīgas ūdenstorņi pēc skata nedaudz atšķiras, tomēr darba princips tiem bijis vienāds - nodrošināt pastāvīgu spiedienu sistēmā, izmantojot gravitācijas spēku.

• Torņu augšdaļā izvietotajās metāla tvertnēs tika uzkrāts ūdens, kas gravitācijas ietekmē nonāca ūdensvada sistēmā un pilsētnieku dzīvokļos.

• Ūdens tvertni balstīja mūrēts konusveida stāvs.

• Lai iegūtu izteiksmīgāku siluetu, cilindriskā tvertnes daļa attiecībā pret pamatnes konusu tika paplašināta un pārejai no vienas formas uz otru izmantota konsole.

Senā ūdenstorņa kopija ļauj interesentiem savām acīm redzēt ūdens padeves principus un spiediena nodrošināšanu pilsētas ūdensvada tīklā.

• Rīgas pilsētas ūdensapgādes tīklu kopējais garums 2025. gada sākumā bija 1536,52 km, kas ir kā attālums no Rīgas līdz Berlīnei. Ūdensapgādes tīkli  būvēti no dažāda materiāla (ķets, tērauds, polietilēns, dzelzsbetons u.c.) un diametra (līdz pat 1200 mm jeb 1,20 m) cauruļvadiem.

• Ūdens pieejamību un nepieciešamo ūdens spiedienu patērētājiem nodrošina 16 ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas. Pēc būvnormatīviem piecstāvu apbūvei maksimālā ūdens patēriņa laikā nodrošināmais ūdens spiediens ir ne mazāk par 2,6 bar, Rīgā šobrīd tiek nodrošināts 2,6 - 4,5 bar liels ūdens spiediens.

Papildu materiāli:

Rīgas pilsētas ūdensvada tīkla shēma

Lielākā daļa dzeramā ūdens patērētāju Daugavas kreisajā krastā ūdeni saņem no Daugavas upes baseina Rīgas HES zonā, savukārt Daugavas labajā krastā ūdensapgāde galvenokārt tiek nodrošināta no pazemes ūdensgūtves “Baltezers–Zaķumuiža”.

~638 000 - tik rīdzinieku saņem ūdeni!

16. – 17. gadsimtā rīdzinieku vajadzībām tika izbūvētas daudzas akas, no kurām jebkurš savām vajadzībām varēja pasmelt dzeramo ūdeni. Tehniskajam progresam turpinoties, tās tika aprīkotas ar koka pumpjiem, ar kuru palīdzību ūdens tika sūknēts silēs vai spaiņos promnešanai. Vēlāk šādas akas aizstāja urbtās jeb artēziskās akas ar metāla ūdens pumpjiem – mūsdienu brīvkrānu priekštečiem.

• Pirmie brīvkrāni Rīgā parādījās 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Viens no pazīstamākajiem ir mūra ūdensavota namiņš Raiņa bulvārī 3 (iepretim Reimersa ielai), kas celts 1901. gadā, bet atjaunots 2001. gadā uz Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām kā “Rīgas ūdens” dāvana pilsētai.  

• No vēsturiskajām brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietām joprojām turpina darboties brīvkrāns pie Rolanda statujas Rātslaukumā. Skulptūra "Rīgas Rolands" 1896. gadā tika izveidota kā simboliska artēziskās akas apdare. Kara laikā tā tika pazudināta, bet 1999. gadā, iesvētot atjaunojamo Melngalvju namu un Rātslaukumu, uz jauna postamenta tika uzlikta skulptūras kopija. Artēzisko aku, kas tāpat kā iepriekš atradās postamentā, 2001. gadā pieslēdza pilsētas ūdensvadam. 2023. gadā "Rīgas ūdens" atjaunoja arī vēsturiskā ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību.

• SIA “Rīgas ūdens” valdījumā esošie brīvkrāni Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6 ierīkoti no 2017. – 2020. gadam. Tie ir vienīgie, kuri darbojas arī ziemā.

• Pilsētā darbojas arī vairāki ūdens pumpji jeb dzeramā uzpildes vietas, kuras nav brīvi pieejamas (atrodas privātās teritorijās), līdz ar to nav iespējams garantēt arī ūdens laboratoriskās pārbaudes, vai arī estētiski tās nav uzskatāmas par brīvkrāniem.

Plašāka brīvkrānu ierīkošanas programma iesākta 2022. gadā, kad brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas ierīkotas Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma, Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas, Ziedoņdārzā, Dzegužkalna parkā, Mežaparkā pie ieejas zoodārza un Krišjāņa Barona ielas bērnu laukumā, kā arī Āgenskalna tirgus priekšlaukumā.

• 2023. gadā brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb brīvkrānu pieejamības paplašināšana pilsētvidē tika turpināta ar vēl desmit jaunu brīvkrānu ierīkošanu Brasas skvērā, Grīziņkalna parkā, Ziemeļblāzmas parkā, Ēbelmuižas parkā, pie bērnu laukuma parkā Pļavniekos, Ķengaraga promenādē, Zemitāna laukumā, pie Vecāķu pludmales, pie pludmales takas Daugavgrīvā, kā arī Imantas vidusskolas sporta laukumā. Brīvkrānu ierīkošanas programma turpinājās arī 2024. gadā, uz gada beigām kopējo brīvkrānu skaitam jau sasniedzot 36 objektus.

! Brīvkrāni tiek ierīkoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, kā arī tie būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. To konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem, kuriem domāts apakšējā daļā esošais trauciņš - saimniekiem vienkārši jāpiespiež poga un jāpiepilda bļoda.

Esošo un plānoto brīvkrānu vietas Rīgā

• 2022. gadā desmit Rīgas skolās tika ierīkotas dzeramā ūdens stacijas jeb brīvkrāni. Rudenī, kad skolas atsāks darbu, turpināsies arī dzeramā ūdens staciju ierīkošana tajās.

Dzeramā ūdens stacijas skolās

• XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā 2023. gada vasarā pirmoreiz pilsētvidē tika izvietotas astoņas mobilās dzeramā ūdens stacijas, katru ar astoņām ūdens uzpildes vietām. Šādas pārvietojamās ūdens stacijas tagad ir pieejamas arī dažādos pilsētas pasākumos un svētkos.

Lai pilsētas ūdensvadā uzturētu nemainīgi augstu kvalitāti, “Rīgas ūdens” periodiski veic plānveida cauruļvadu skalošanu un vismaz reizi gadā arī profilaktisko dezinfekciju.

• Ik mēnesi (izņemot ziemas sezonu) plānveidā tiek izskaloti 15 – 20 km ūdensvada tīklu;

• Aptuveni reizi ceturksnī notiek maģistrālo ūdensvadu skalošana. Palielinot ūdens caurplūdes ātrumu, ar ūdens un gaisa maisījuma palīdzību no ūdensvada sieniņām tiek noņemtas nogulsnes, kas tur uzkrājušās daudzu gadu garumā un rada ūdens uzduļķojuma, tā saucamā rūsainā ūdens, draudus.

• Rīgas Tehniskās universitātes speciālistu pētījums liecina, ka konkrēto ūdensvadu posmu skalošana veicama vismaz reizi divos vai trīs gados.

! Ūdens saduļķošanās tīklā ir regulāri novērota parādība. To visbiežāk izraisa izmaiņas hidrauliskajā režīmā - tiek atvērts ugunsdzēsības hidrants, atvērts vai aizvērts aizbīdnis u.tml. Turklāt ūdensvadu diametrs bieži vien ir lielāks, nekā tas būtu nepieciešams no ūdens kvalitātes viedokļa. No maģistrālajiem cauruļvadiem daļiņas nonāk arī mazāka izmēra ūdensvados, tajā skaitā pievienojumos ēkām, līdz ar to izraisot dzeramā ūdens saduļķošanos.

Aptuveni reizi gadā visā pilsētā notiek Rīgas ūdensvada tīklu profilaktiskā dezinfekcija jeb hlorēšana. Tas tiek veikts ar hloru un tā savienojumiem, kas dezinfekcijas nolūkos izmantojamajā koncentrācijā nav veselībai kaitīgi vai bīstami.

• Lai gan veselībai draudus tas nerada, ūdensvadu dezinficēšanas laikā un arī 24 stundas pēc tās uzturā ieteicams lietot vārītu ūdeni;

• Sadzīvē šādu ūdeni var droši lietot arī bez novārīšanas. Mājdzīvniekiem paredzēto ūdeni hlorēšanas laikā pirms došanas lietošanai ieteicams nostādināt. Hlors ir viegli gaistoša viela, tāpēc tā ātri pamet ūdeni.

! Ūdensvadu dezinfekcijas laikā krāna ūdens iegūst nepatīkamu aromātu un tam var būt arī neliela hlora piegarša, taču vielas koncentrācija ūdenī nepārsniedz veselībai pieļaujamās normas.

Kā notiek un kāpēc tiek veikta Rīgas ūdensvadu profilaktiskā dezinficēšana jeb hlorēšana (+video)