Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, Rīga, LV-1050
Pašlaik Rīgā izveidojusies paradoksāla situācija: ap 14 000 iedzīvotāju gaida rindā, kad viņiem radīsies iespēja pieslēgties pilsētas kanalizācijai, bet apmēram 11 000 iedzīvotāju, līdz kuru mājokļiem tīkli ir izbūvēti, un kuriem šāda iespēja ir, to vienkārši neizmanto.
Rīgas sadzīves kanalizācijas tīklā bieži vien nokļūst priekšmeti un vielas, kurām tajā nevajadzētu nokļūt, bet tas apdraud pilsētas kanalizācijas sistēmu.
Rīgā joprojām ir apkaimes, kurās privātmāju īpašnieki neizmanto pilsētas kanalizāciju. Pieslēgšanās tai ir papildu izmaksas, taču tam ir Rīgas pašvaldības finanšu atbalsts, turklāt ilgtermiņā tas vienmēr atmaksājas. Lai iedzīvotājiem skaidrotu šos un citus ieguvumus, tika rīkota tiešsaistes diskusija “Rīgas ūdens resursu ilgtspēja”.
Baltijā vadošā korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” un Latvijā vienīgās regulētās biržas “Nasdaq Riga” kopīgi veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu Top 101 SIA “Rīgas ūdens” ierindots 26. vietā. Tā ir augstākā vieta starp visām Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām.
Pabeigti centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvdarbi Beberbeķu apkaimē, un iedzīvotāji var uzsākt pieslēgšanās procesu jaunajiem inženiertīkliem.
Raidījumu cikla “Ceļojums pagātnē” ietvaros drīzumā savu televīzijas pirmizrādi piedzīvos filma par Rīgas ūdensapgādes vēsturi. Tā būs skatāma TV24 kanālā 14. decembrī pulksten 20 ar atkārtojumu 18. decembrī pulksten 11.
Lai izvairītos no inficēšanās dzīvesvietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellas baktēriju savairošanos, proti, jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20°C grādiem, bet karstā – virs +50°C grādiem.
Pēc SIA “Rīgas ūdens” iniciatīvas notikušajā ekspertu diskusijā “Dzeram krāna ūdeni!” izkristalizējās viedokļi, kāpēc daudzi joprojām mēdz neitrāli attiekties pret pilsētas ūdensvada piedāvāto dzeramo ūdeni. Viens no iemesliem – ūdens garša.
Pēc Veselības inspekcijas datiem, krāna ūdeni lieto 77% no Latvijas iedzīvotājiem, daļa lieto gan krāna, gan fasēto ūdeni, tomēr 12% izvēlas tikai fasētu ūdeni. Eksperti norāda, ka fasētā ūdens lietotāji tādējādi par ūdeni maksā nesalīdzināmi vairāk, turklāt stimulē videi kaitīgās plastmasas ražošanu.
