01 / 11 / 2021

VARAM aicina sakārtot notekūdeņu decentralizētās sistēmas, bet vēl labāk – pieslēgties centralizētajiem inženiertīkliem

Turpinoties Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) uzsāktajai kampaņai, pagājušajā nedēļā risinājās vebinārs, kura noslēgumā izkristalizējušos galveno domu varētu raksturot īsi: lai cik veiksmīgi tiktu apsaimniekotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas, tās vienalga rada riskus apkārtējai videi. Kā šajā vebinārā izteicās Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus, “pat [visiem normatīviem] visatbilstošākā decentralizētās kanalizācijas apsaimniekošana ir diezgan liels risks, jo to jāprot pareizi izmantot – tā (šī sistēma) ir liela klapata, kurai ir jāpievērš liela uzmanība.”

Lai mobilizētu iedzīvotājus aktīvāk pievērsties savu decentralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu reģistrācijai un apkopei, VARAM ir uzsākusi kampaņu “Nesēdi uz šmuces ar laika degli!”. Pēc ekspertu aplēsēm viens cilvēks vidēji dienā patērē no 40 līdz pat 200 litriem ūdens, un aptuveni 70% - 90% šo ūdeņu nonāk kanalizācijā. Sadzīves notekūdeņos vidēji nonāk 99% ūdens, bet 1% ir neorganiskas un organiskas vielas, par kurām uzskata gaļas un augu šķiedras, eļļas, arī cilvēku fizioloģiskos izdalījumus. Savukārt neorganiskās vielas ir smiltis, minerālsāļi, skābes, sārmi, mazgāšanas līdzekļi u.tml. “Ja decentralizētā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma nestrādā vai netiek apsaimniekota kā pienākas, tad šī šmuce nonāk vidē – gruntsūdeņos, grāvjos un augsnē. Kaitējums var tikt nodarīts gan dzeramajam ūdenim, gan cilvēka veselībai, jo šmuces apjoms nav mazs,” norāda VARAM.

Lai pasargātu apkārtējo vidi un sevi no potenciāla kaitējuma, ko rada nesakārtotas vai neatbilstoši apsaimniekotas decentralizētās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas, daudz izdevīgāk ir pieslēgties centralizētajai sistēmai. Eksperti norāda, ka šāds risinājums krietni atvieglo ikdienas rūpes, kā arī dod finansiālu ieguvumu, piemēram, paaugstinot nekustamā īpašuma vērtību. “Viens no lielākajiem ieguvumiem ir komforts – notekūdeņi aizplūst no mājokļa un saimniekam nav jālauza galva, kā tos savākt un attīrīt. Tāpat nav jāorganizē notekūdeņu izvešana vai jādomā par iekārtu remontu. Pieslēdzoties centralizētajai sistēmai, pakalpojumu sniedzēji nodrošina gan notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām, gan sniegto pakalpojumu atbilstību kvalitātes prasībām un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem,” uzsver VARAM.

“Centralizēti savākti notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši vides aizsardzības prasībām, mazinot notekūdeņu novadīšanas radīto risku dzeramā ūdens avotiem, upēm un jūrai. Jāuzsver, ka ilgtermiņā ikmēneša maksa par centralizētās kanalizācijas pakalpojumiem būs mazāka nekā izdevumi par notekūdeņu izvešanu un decentralizētās sistēmas apkopi, remontu un ekspluatāciju,” norāda  VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Jāatgādina, ka līdz 2021. gada 31. decembrim īpašniekam obligāti ir jāreģistrē decentralizētā notekūdeņu savākšanas vai attīrīšanas sistēma un tā jāsakārto atbilstoši likuma prasībām. Valsts kontrole pērn konstatējusi, ka līdz pat 64% mājsaimniecību ar decentralizēto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu notekūdeņus attīrīšanai nodod retāk nekā reizi gadā, tādejādi apdraudot gruntsūdeņus, kā arī savu un kaimiņu veselību. “Joprojām daļa Latvijas iedzīvotāju nav izmantojusi šo iespēju un priekšrocības, kas gan uzlabo dzīves kvalitāti, gan samazina vides kaitējuma riskus. Nodot radītos notekūdeņus pilsētas vai ciema kanalizācijas sistēmā ir drošāk, ērtāk, izdevīgāk un arī atbildīgāk gan pret sevi, gan apkārtējiem,” uzsver VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics.

infografika

Dalies: