Rīgas ūdenstilpņu centrālā artērija ir Daugavas upe, taču galvaspilsētas teritorijā ir arī virkne ezeru, no kuriem lielākie ir:

• Ķīšezers (platība – 17,3 km2 jeb 1730 ha, vidējais dziļums – 2,4 m, dziļākā vieta – 4,5 m, lielākais garums – 8,4 km);

• Juglas ezers (platība – 5,7 km2 jeb 570 hektāri, vidējais dziļums – 1,7 m, dziļākā vieta – 5 m, lielākais garums – 4,6 km).

Par lielām ūdenskrātuvēm uzskatāmi arī:

• Gaiļezers (platība – 7,6 ha, vidējais dziļums – 1 m, dziļākā vieta – 3 m);

• Bābelītis (platība – 6,9 ha, vidējais dziļums – 2,8 m, dziļākā vieta – 5,5 m);

• Māras dīķis (platība – 5 ha, vidējais dziļums – 1,25 m, dziļākā vieta – 2,3 m);

• Velnezers (platība – 3,5 ha, vidējais dziļums – 3,5 m, dziļākā vieta – 6 m);

• Linezers (platība – 2,3 ha, vidējais dziļums – 1,5 m, dziļākā vieta – 2,8 m);

• Dambjapurva ezers (platība – 1,7 ha, vidējais dziļums – 1,9 m, dziļākā vieta – 3,1 m).

! Rīgas HES ūdenskrātuves platība ir 35,8 km2 jeb 3580 hektāri – no tās tiek iegūts dzeramais ūdens Rīgas pilsētas Daugavas kreisā krasta patērētāju vajadzībām. Salīdzinājumam – visas Rīgas platība ir 307,2 km2.

Latvija ūdens resursu ziņā ir viena no bagātākajām valstīm Eiropā. Kopējais virszemes ūdens resursu daudzums sastāda 13 300 m3 uz vienu iedzīvotāju (Eiropas Savienībā - vidēji 7250 m3 uz vienu iedzīvotāju).

• Iedzīvotājiem pieejamie pazemes ūdens resursi ir aptuveni 13 miljoni m3 diennaktī, no kuriem ~ 3,7% tiek izmantoti dzeramā ūdens ieguvei.

• Lielākais dzeramā ūdens ieguves avots Latvijā (~70% no kopējā saražotā dzeramā ūdens daudzuma) ir pazemes ūdens resursi, kas tiek uzskatīti par drošākiem ūdens resursiem nekā virszemes, jo ir pasargātāki no cilvēku darbību radīta iespējama piesārņojuma.

Latvijā ir novērojami pasaules mērogā unikāli hidroģeoloģiskie apstākļi un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu resursu kvalitāte ir ļoti augsta, jo:

• tajos nav sastopami cilvēku jeb patērētāju veselībai un dzīvībai bīstami ķīmiskie savienojumi, kā smagie metāli, toksiskas vielas, patogēni mikroorganismi;

• tajos nav sastopami ķīmiski savienojumi, kuru attīrīšanai būtu jāizmanto sarežģītas un dārgas dzeramā ūdens sagatavošanas tehnoloģijas;

• visbiežāk sastopamie ķīmiskie elementi, kuru atdalīšana no dzeramā ūdens ir nepieciešama, ir dzelzs, mangāns, un sulfāti. Šo elementu koncentrācijas samazināšanai ūdenī visbiežāk tiek izmantotas vienkāršas un lētas dzeramā ūdens sagatavošanas tehnoloģijas;

• Latvijā ir vairākas ūdensapgādes sistēmas, kur ūdens kvalitāte pazemes ūdens avotos ir atbilstoša dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasībām, līdz ar to nav nepieciešams izmantot dzeramā ūdens sagatavošanas tehnoloģijas, bet ūdeni ir iespējams bez apstrādes padot ūdensapgādes tīklos.

! Šāda situācija ir unikāla Baltijas, Eiropas un pat pasaules mērogā. Salīdzinājumam - tuvākajās kaimiņvalstīs ir sastopami ķīmiskie elementi, kas daudz būtiskāk var ietekmēt dzeramā ūdens kvalitāti un drošumu, Lietuvā ir sastopama augsta fluorīdu koncentrācija, kas var radīt kaulu audu bojājumus, savukārt Igaunijā sastopami radioaktīvi elementi un smagie metāli (svins, kadmijs, u.c.).

• 2022. gadā Rīgas pilsētas ūdensvada tīklā kopumā tika padoti 35,7 milj. m3 ūdens, no kuriem rīdzinieki patērēja 31,1 milj. m3 ūdens. Salīdzinājumā - šāds patēriņš ir kā viena Ķīšezera jeb četru Juglas ezeru apjoms.

• Ik dienu rīdzinieki patērē vidēji 100 000 m3 ūdens. Karstākās dienās patēriņš mēdz sasniegt pat 120 000 m3 ūdens dienā, bet brīvdienās un svētku dienās tas var pazemināties līdz 80 000 – 90 000 m3 ūdens dienā.

UZZIŅAI: SIA “Rīgas ūdens” nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu līdz īpašuma piederības robežai, kas bieži ir dzīvojamā nama kopējais ūdens patēriņa skaitītājs jeb komercuzskaites mēraparātu mezgls. Daudzīvokļu namos katrā dzīvoklī šo patēriņu atsevišķi mēra arī individuālie skaitītāji. Patēriņa starpība starp mājas skaitītāju un dzīvokļos esošajiem skaitītājiem, kas visbiežāk rodas nepietiekami apsaimniekotu iekšējo tīklu, negodprātīgu dzīvokļu īpašnieku veikto manipulāciju ar skaitītāju rādījumiem u.tml. rīcību dēļ, tiek proporcionāli sadalīta uz visiem dzīvokļiem.

Rīga ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kurā ūdens tiek piegādāts gan no virszemes, gan pazemes ūdensgūtnēm. Ja aptuveni pirms desmit gadiem iegūtā ūdens sadalījums no pazemes un no virszemes ūdensgūtvēm bija aptuveni 50%:50%, tad pēdējos gados tas ar katru gadu palielinās pazemes ūdensgūtņu labā. Ūdens sagatavošana no virszemes ūdensgūtnēm ir dārgāka saistībā ar ražošanas (elektroenerģijas) izmaksām, reaģentu izmantošanu ūdens apstrādē u.tml., tāpēc SIA “Rīgas ūdens” veic detalizētu pētījumu, lai izvērtētu iespējas nākotnē pāriet uz galvaspilsētas ūdensapgādi tikai no pazemes ūdensgūtnēm.

• Papildus krāna dzeramā ūdens izmantošanai, mājsaimniecībās (privātmājās) var un pat ir ieteicams lietderīgi izmantot arī lietus ūdeņus. Piemēram, iespējama lietus notekūdeņu savākšana un uzkrāšana pazemes vai virszemes tvertnēs un to izmantošana saimnieciskām vajadzībām - tualetes podu noskalošanai, veļas mazgāšanai, dārza laistīšanai, automašīnu mazgāšanai u.tml.

• Lietus ūdens - tā ir vērtība! Turklāt šādi risinājumi atbilst arī tā saucamās Zaļās politikas jeb saudzīgas attieksmes pret dabas resursiem principiem.

Papildu materiāli:

SIA "Rīgas ūdens" speciālistu padomi par lietus notekūdeņu apsaimniekošanas un izmantošanas iespējām

Pēc Rīgas vides ekspertu atzinuma, Daugavas baseina ūdenstilpņu Rīgas pilsētā ūdens kvalitāte ir vērtējama kā vidēja - atbilstoši piesārņojuma izcelsmes analīzei ir konstatēts, ka būtisku ietekmi rada punktveida piesārņojums no lokālajām privātmāju kanalizācijas sistēmām, pamatā sadzīves notekūdeņi. 

! 97% Baltijas jūras cieš no eitrofikācijas – tas nozīmē, ka ūdenstilpnē ieplūst pārāk daudz barības vielu no lauksaimniecības, industriālajiem un mājsaimniecību notekūdeņiem un izraisa dažu aļģu sugu pārmērīgu augšanu un jūras vides degradēšanos, ziņo HELCOM jeb Baltijas jūras vides aizsardzības komisija.  

Pēc datiem uz 2024. gada sākumu, pilsētas ūdensapgādes pakalpojumi Rīgā pieejami 98,04% iedzīvotāju (šo iespēju izmantojuši 97,37%), bet pilsētas kanalizācijas pakalpojumi - 98,05% iedzīvotāju (pieslēgušies 96,39%). 

! Ar Eiropas Savienības atbalstu Kohēzijas fonda projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā” 4., 5. un 6. kārtu ietvaros pēdējos gados izbūvēti ūdensapgādes tīkli ar kopējo garumu 68,5 kilometri un kanalizācijas tīkli 97 kilometru kopgarumā.

Papildu materiāli:

Intervija ar RTU prorektoru, Akadēmiķi Tāli Juhnu par ūdens resursu pieejamību Latvijā un pasaulē

Pētījums: kas ir ūdens pēda un kā to samazināt