Rīgas ūdensapgādei nepieciešamais ūdens daudzums tiek iegūts, izmantojot gan virszemes, gan pazemes ūdens krājumus.
~50% no galvaspilsētai nepieciešamā ūdens daudzuma tiek iegūti Ūdens sagatavošanas stacijā "Daugava", ~50% - pazemes ūdensgūtvē “Baltezers-Zaķumuiža”.
Lielākā daļa dzeramā ūdens patērētāju Daugavas kreisajā krastā ūdeni saņem no Daugavas upes baseina.
Savu ceļu pie patērētājiem ūdens sāk no Rīgas HES ūdenskrātuves. Ūdens tiek ņemts upes dziļākajos slāņos, aptuveni 6 – 7 metru dziļumā. Pēc tam tas tiek izvadīts cauri speciāliem sietiem, kas aiztur gan zivis un citas ūdens radības, gan arī dažādus ūdenstilpnē nejauši nokļuvušus priekšmetus. Ar sūkņu palīdzību pa diviem cauruļvadiem apmēram 12 kilometru garumā pēc tam ūdens tiek nogādāts Ūdens sagatavošanas stacijā “Daugava” Bauskas ielā. Salīdzinājumam – ūdens ceļš no Daugavas līdz Ūdens sagatavošanas stacijai izstiepjas gandrīz tikpat lielā attālumā, cik no Vecrīgas līdz Juglai.
Dzeramā ūdens patērētāji Daugavas labajā krastā ūdeni saņem no Ādažu un Ropažu novados izveidotās pazemes ūdensgūtves “Baltezers-Zaķumuiža”.
Ūdens tiek iegūts no pazemes urbumiem sešās sūkņu stacijās. Tās ir “Baltezers”, “Baltezers-1”, “Baltezers-2”, “Zaķumuiža (Devons)”, “Zaķumuiža (Kvartārs)” un “Remberģi”. Lai uzturētu pienācīgu gruntsūdens līmeni, tiek izmantots Mazā Baltezera ūdens.
Šiem nolūkiem Ādažu un Ropažu novadu apkaimēs ir 285 pazemes urbumi, kuri atrodas 30-40 metru dziļumā un 15 urbumi, kas atrodas 65-75 metru dziļumā. Salīdzinājumam – Baltijas jūras vidējais dziļums ir 55 metri.
Ap pazemes ūdens ņemšanas vietām ir noteikta aizsargjosla, kas kopumā aptver 83 km2 lielu teritoriju Ādažu un Ropažu novados.
285 urbumi atrodas kvartāra, bet pārējie 15 - devona iežu slānī.
Papildu materiāli:
Ģeoloģijas speciālistu veiktais apkopojums par Latvijā esošo pamatiežu slāņiem
Pazemes ūdensgūtve “Baltezers–Zaķumuiža” spēj saražot līdz 85 tūkst. m³ dzeramā ūdens diennaktī. Patērētājiem ik dienu tiek piegādāti 55-60 tūkst. m³ ūdens.
Ūdens sagatavošanas stacija “Daugava” Bauskas ielā diennaktī spēj sagatavot līdz 200 tūkst. m³ dzeramā ūdens. Patērētājiem ik dienu tiek piegādāti 40- 45 tūkst. m³ ūdens. Salīdzinājumam – SIA “Rīgas ūdens” izmantotās pārvietojamās dzeramā ūdens cisternas tilpums vien ir 5 m³.
Ūdens sagatavošanas stacijā “Daugava” atrodas četri dzeramā ūdens rezervuāri, no kuriem katrā var iepildīt 9000 m³ ūdens. Pirms nonākšanas šajos rezervuāros Daugavas ūdens tiek rūpīgi attīrīts. Vispirms tam pievieno ķīmiskus reaģentus, lai veidotos nogulsnes no visa liekā, kas atplūdis no Daugavas. Netīrumi nogulsnējas 16 tvertnēs un divās kontaktkamerās, savukārt ūdens tiek novirzīts uz četrus metrus dziļiem filtrēšanas baseiniem - kopumā tādu ir 14. No tiem ūdens nonāk filtros, kur tas tiek attīrīts ar ozonu. Kad ūdens ir sasniedzis nepieciešamo tīrības pakāpi, tas tiek pārsūknēts lielajos rezervuāros, no kurienes tiek padots patērētājiem.
Papildu materiāli:
MĀCĪBU VIDEO BĒRNIEM: No kurienes krānos rodas ūdens? LTV raidījums "Bardaks bēniņos"
Pazemes ūdensgūtvē “Baltezers–Zaķumuiža” tiek iegūts ļoti kvalitatīvs un lietošanai uzreiz pilnībā gatavs ūdens. Taču, lai stingri ievērotu visus kvalitātes normatīvus, pirms padošanas patērētājiem šajā ūdenī tiek samazināts dzelzs un mangāna saturs, kas tikai reizēm nedaudz pārsniedz pieļaujamo normu.
Ūdens sagatavošanas stacijā “Daugava” ūdens tiek sagatavots atbilstoši dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izmantojot ķīmiskos reaģentus, attīrot, dezinficējot, nostādinot un vairākkārt filtrējot.
Dezinficēšanai tiek lietots ozons, kam piemīt spēcīga antibakteriāla iedarbība.
Ozons iznīcina ūdenī sastopamās kaitīgās baktērijas un vīrusus efektīvāk nekā agrāk izmantotais hlors, turklāt arī nerada piegaršu vai smaku.
Ozons tiek ražots turpat ŪSS “Daugava”, kas ar kompresoru, sūkņu un citu tehnisko ierīču palīdzību tiek iegūts no gaisa.
Ūdeni filtrē caur kvarca smilšu un antracīta slāņiem, tādējādi attīrot no organiskajām vielām, dažādām daļiņām un mikroorganismiem, kas atrodami no Rīgas HES ūdenskrātuves iegūtajā ūdenī.