Pasaules ūdens dienā, 22. martā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centra zālē “The Moon” notika kustības “Ū vitamīns” piecu gadu jubilejas pasākums. Tā ietvaros ūdenssaimniecību speciālisti, RTU zinātnieki un citi industrijas profesionāļi diskutēja par krāna ūdens dzeršanas paradumu veicināšanu un ūdens brīvpieejas vietu izveides restorānos, darba un publiskajās vietās stimulēšanu.

Sabiedrībai joprojām skeptiska attieksme pret krāna ūdens lietošanu

Pasākuma norises vietas izvēle bija diezgan simboliska arī no tā viedokļa, ka nesenajā aptaujā studentu vidū noskaidrots, ka pat 80% jauniešu tomēr atturas ikdienā dzert krāna ūdeni. RTU rektors Tālis Juhna uzsvēra, ka tas ir informētības un izglītošanas jautājums: pēdējo 10 – 15 gadu laikā gan šajā jomā Latvijā ir notikušas būtiskas izmaiņas, tomēr darāmā vēl ir ļoti daudz.

Ir nepieciešams arī veicināt krāna ūdens pieejamību publiskajās vietās – kā labs piemērs tika minēta Dziesmu un deju svētku norise, kurā “Rīgas ūdens” nodrošināja dzeramā ūdens pieejamību ar savu mobilo dzeramā ūdens staciju palīdzību. Klātesošie Ūdens draugi (kustības “Ū vitamīns” ieviests apzīmējums) pauda viedokli, ka vajadzīgas izmaiņas normatīvajos aktos, lai publisko pasākumu rīkotājiem uzdotu par pienākumu nodrošināt brīvas pieejamības dzeramo ūdeni, neliekot apmeklētājiem tērēt naudu fasētā ūdens iegādei. VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsvēra, ka brīvas pieejas dzeramā ūdens nodrošināšana ir “ne tikai iedzīvotāju maciņu, bet arī vides jautājums”. “Ja mēs dzersim ūdeni no krāna, vidē neradīsim tik daudz atkritumu,” atgādināja Rudīte Vesere, norādot uz fasētā ūdens neizbēgami radīto vides piesārņojumu ar mikroplastmasu.

Katram trešajam pasaules iedzīvotājam ūdens ir nepieejams dārgums

Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta asociētais profesors Sandis Dejus uzsvēra, ka viens ir ūdens pieejamība, otrs – sabiedrības informētība. RTU šajā jomā šogad plāno dažādas aktivitātes, sākot no zinātnisku pētījumu veikšanas līdz došanos uz skolām, lai klasēs klātienē stāstītu par krāna ūdens kvalitātēm.

“Mēs esam priviliģētā stāvoklī, jo mums ūdens vienmēr ir, turklāt tas ir kvalitatīvs, tāpēc to uztveram kā pašsaprotamu dabas parādību – atver krānu un tas ir! Esam vieni no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo par ūdeni varam domāt tikai šodien, bet katram trešajam pasaules iedzīvotājam drošs dzeramais ūdens nav pieejams, katra ūdens lāse ir dzīvības garants, un viņš pēc tā dzeršanas spiests uztraukties, kas notiks rīt. Latvija ir unikāla pasaules kontekstā - te ir pieejami plaši un kvalitatīvi pazemes ūdens resursi dzeramā ūdens nodrošināšanai. Taču sabiedrībā joprojām pastāv mīti un aizspriedumi par dzeramā jeb krāna ūdens lietošanu un tā drošumu, kas sekmē fasēta ūdens lietošanu. Izvēloties fasētu dzeramo ūdeni, cilvēki ne vien ievērojami pārmaksā, bet arī rada lielu daudzumu plastmasas atkritumu,” tā Sandis Dejus.

Arī ēdināšanas vietās ūdenim par brīvu jābūt pašsaprotamai lietai

Viens no galvenajiem diskusijas tematiem bija, kā panākt, ka krāna ūdens ir brīvi pieejams ikvienā publiskā iestādē un tā nodrošināšana bez maksas restorānos un kafejnīcās tiktu uztverta kā pašsaprotama – tieši ar šādu iniciatīvu pirms pieciem gadiem savu pastāvēšanu uzsāka kustība “Ū vitamīns”.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš pauda, ka izglītot krāna ūdens lietošanā jāsāk jau no mazotnes – no bērniem, ko var sekmēt kaut vai ar atraktīva dizaina ūdens pudeļu piedāvājumiem. “Mums kā ūdenssaimniecībām savās pilsētās vajadzētu pašiem vairāk popularizēt krāna ūdeni – būtiski, lai mēs ne tikai Rīgā, bet visi kopā arī pārējā Latvijā uzsvērtu to, ka mums ir pieejams fantastisks ūdens,” aicināja Krišjānis Krūmiņš. Savukārt ūdens lietošanu publiskās iestādēs viņš saistīja arī ar psiholoģisko aspektu. “Krāna ūdenim nav jāsacenšas [ar fasēto ūdeni] drošības aspektā, bet jācīnās par cilvēku vēlmi to lietot. Manuprāt, aizejot uz restorānu un vēloties palūgt krāna ūdeni, cilvēki bieži vien aizdomājas – ko par mani padomās, ka man nav naudas?! Nepieciešams kampaņveidīgi pārliecināt, ka nav jēgas maksāt par plastmasu, turklāt vēl piesārņojot vidi – ir jātiek pāri psiholoģiskajam faktoram. Tas, ka krāna ūdens ir lietošanā superdrošs – tas tāpat visiem ir skaidrāks par skaidru.”

Par krāna ūdens labajām īpašībām stāstīs vēl aktīvāk

Rezumējot šo diskusiju, Ūdens draugi vienprātīgi piekrita RTU rektoram Tālim Juhnam, ka par krāna ūdens labajām īpašībām nepieciešams stāstīt vēl vairāk, tādējādi radot sabiedrībā par to lielāku izpratni un arī drošības sajūtu. Runājot par ūdens kvalitāti, kas bieži vien samazinās dzīvojamo ēku nekvalitatīvo iekšējo tīklu dēļ, Tālis Juhna aicināja ūdensapgādes uzņēmumu pārstāvjus aktīvāk uzrunāt namīpašniekus, lai pārliecinātu viņus par nepieciešamību veikt iekšējo tīklu nomaiņu, kas pastiprinātu arī ūdens drošību (samazinātos iespēja tajā savairoties legionellām u.tml.) – izskanēja aicinājums Ekonomikas ministrijai izstrādāt īpašu programmu, kas ar dažādiem finansiālajiem mehānismiem atbalstītu ēku iekšējo tīklu nomaiņu.

FOTOGALERIJA