Vienotais bezmaksas diennakts tālrunis: 80002122

Tirgus analīze

Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju salīdzinājums Baltijas jūras reģiona valstu galvaspilsētās 2017. g.

attēls - karte

*Izmaksas veido gan fiksēta pakalpojuma abonēšanas maksa, gan mainīgā likme, ņemot vērā iztērētā ūdens apjomu.

Kartē norādītas ūdenspakalpojumu izmaksas[1] galvaspilsētās Baltijas jūras reģiona valstīs, kas atrodas vistuvāk Latvijai, kā arī šo izmaksu attiecība pret vidējiem mājsaimniecības ienākumiem katrā no galvaspilsētām. Aprēķinos izmantoti dati par vidējiem mājsaimniecības ienākumiem galvaspilsētā 2016. gadā (dati iegūti no katras izlasē ietilpstošās valsts statistikas biroju datubāzēm), tos indeksējot ar reālā IKP pieauguma tempa rādītājiem par 2017. gadu[2].

Secināms, ka vairumā izvēlēto valstu galvaspilsētu, izņemto Varšavu, izmaksu attiecība nepārsniedz 2%. Helsinkos un Stokholmā attiecība ir ievērojami zemāka, salīdzinot ar Baltijas jūras reģiona austrumu daļas galvaspilsētām (Tallinu, Rīgu, Viļņu un Varšavu), kurās izmaksu attiecība pret mājsaimniecības vidējiem ieņēmumiem ir samērā līdzvērtīga.

Būtiski norādīt, ka vairākās Eiropas valstu galvaspilsētās tarifiem tiek piemērota fiksētā un mainīgā daļa, tai skaitā Viļņā, Budapeštā, Ļubļanā, Berlīnē, Kopenhāgenā, Stokholmā un Helsinkos. Šāda tipa tarifu politika, kas paredz, ka lietotājam ir jāmaksā fiksēta tarifa daļa par pakalpojuma nodrošināšanu un mainīga daļa par faktiski izmantoto pakalpojuma apjomu, nodrošina vairākas priekšrocības, tai skaitā stabilāku un labāk paredzamu ienākošās naudas plūsmu ūdenssaimniecības sabiedrībai.

[1] Izmaksas aprēķinātas, balstoties uz katras ūdenssaimniecības tarifiem un pieņemot piegādātā ūdens apjomu 12m3 un savākto notekūdeņu apjomu 12m3.

[2] Pasaules bankas dati: https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.PCAP.KD.ZG