Šā gada maijā tiek atzīmēta Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) divdesmitgade - Latvija pievienojās ES 2004. gada 1. maijā, tā noslēdzot gandrīz desmit gadus ilgušo iestāšanās procesu. Tā laika sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā izvēle par labu Eiropai bija pašsaprotama, lai arī sākotnēji politiskajā vidē cirkulēja idejas par neitralitāti vai pat ciešāku sadarbību ar Neatkarīgo Valstu Savienību (NVS). Iedzīvotāji referendumā izvēlējās tā saucamo “atgriešanos Eiropā”. Šo 20 gadu laikā ar ES atbalstu realizēti neskaitāmi projekti, tostarp Rīgas ūdenssaimniecībā, kurā kopumā no ES fondiem investēti 106,3 miljoni eiro.

Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekts kā sadarbības aizsākums

1996. gadā tika iesākts Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekts, kura pirmās divas kārtas tika pabeigtas 2006. gadā, un to kopējais finansējuma apjoms bija 114,24 miljoni eiro. Projekta II kārtas īstenošanā, kas notika no 2001. līdz 2006. gadam, tika piesaistīti dažādi finansēšanas avoti, tostarp ES pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta ISPA dāvinājumi 17,01 miljona eiro apmērā, kas bija 30% no šīs projekta kārtas kopējām izmaksām.

Šīs kārtas ietvaros tika realizēta virkne pasākumu, kas nodrošināja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu drošāku ekspluatāciju, dzeramā ūdens un attīrīto notekūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī jaunu tīklu izbūvi, lai centralizētās ūdenssaimniecības pakalpojumi būtu pieejami vismaz 95% Rīgas iedzīvotāju. Izbūvējot pilsētas tīklus Vecāķos, Mežaparkā un Mārupē, iespēja pieslēgties “Rīgas ūdens” pakalpojumiem tika radīta vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju. No citiem nozīmīgākajiem šīs kārtas projektiem jāmin pašteces tuneļkolektora no Vairoga ielas līdz Gaujas ielai izbūvi un ūdensgūtnes „Zaķumuiža” paplašināšanu.

Ievērojami ieguldījumi tehniskā nodrošinājuma uzlabošanā un pilsētas tīklos

Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta III kārta tika īstenota no 2006. līdz 2009. gadam. Tās kopējais finansējums bija 81,2 miljoni eiro, tostarp ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 58,8 miljonu eiro apmērā. 

Šīs kārtas rezultātā realizētie ievērojamākie projekti bija šādi: stratēģisko ūdensapgādes sistēmas aizbīdņu nomaiņa un maģistrālo cauruļvadu rekonstrukcija; kanalizācijas cauruļvadu rekonstrukcija; Hanzas ielas kanalizācijas kolektora būvniecība posmā līdz Eksporta ielai; Lielirbes un Kalnciema ielu kanalizācijas kolektora būvniecība posmā no Dreiliņu ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei; kanalizācijas kopsistēmu atdalīšana Teikas-Čiekurkalna apkaimē un sadzīves kanalizācijas būvniecība Ropažu ielā; četru lielo dīzeļģeneratoru piegāde sūkņu staciju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai; tīklu paplašināšana Šampēterī un Dārzciemā. Kopumā tas ļāva paplašināt pilsētas tīklu pieejamību 6000 iedzīvotājiem.

Baltezerā izbūvēta arī jauna ūdens atdzelžošanas stacija

Izmantojot iespēju realizēt Rīgas ūdens un apkārtējās vides projektu ar būtisku ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, “Rīgas ūdens” no 2011. līdz 2015. gadam īstenoja nākamo projektu – „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, IV kārta”. Tā kopējais finansējuma apmērs – 57,02 miljoni eiro, no kuriem 20,62 miljonus eiro nodrošināja ES Kohēzijas fonds.

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšana ietvēra jaunu tīklu, kā arī kanalizācijas sūkņu staciju un spiedvadu izbūvi tajās apkaimēs, kurās to nebija. Projekts attiecās uz Mārupi pilsētas administratīvajās robežās (arī daļu Bieriņu un Pleskodāli), Katlakalnu (arī Ziepniekkalnu un Bišumuižu) un Bolderāju - aptuveni 4200 iedzīvotājiem kļuva pieejami centralizētās ūdensapgādes pakalpojumi, bet aptuveni 6000 iedzīvotājiem – centralizētā kanalizācija. Projekta ietvaros tika izbūvēta jauna ūdens sagatavošanas stacija Baltezerā, kas paredzēta dzelzs un mangāna atdalīšanai dzeramajā ūdenī, kā arī rekonstruēta sūkņu stacija „Baltezers -1”, paaugstinot tās ražību, kā arī veicot darbības optimizāciju un automatizāciju.

Izbūvēti pilsētas tīkli Berģos, Teikā, Imantā, Beberbeķos un citur

2018. gada 1. augustā “Rīgas ūdens” noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, V kārta” īstenošanu. Tā kopējās izmaksas tika plānotas 26,01 miljonu eiro apmērā, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums - 9,9 miljoni eiro. Projekta ietvaros notika jaunu pilsētas tīklu izbūve Berģos (pilsētas administratīvajā teritorijā), Imantā un Beberbeķos, kā arī 18 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve. Tā realizācija pavēra iespēju pieslēgties kanalizācijai gandrīz 3000 iedzīvotājiem.

Savukārt 2021. gada 18. martā tika parakstīts līgums ar CFLA par ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, VI kārta” realizāciju. Tā kopējās izmaksas tiek plānotas 3,85 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 1,62 miljoni eiro. Šī projekta realizācijas gaitā “Rīgas ūdens” plāno ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Ziepniekkalnā, Imantā un Teikā, kas dos iespēju izmantot pilsētas kanalizācijas sistēmas pakalpojumus aptuveni 900 iedzīvotājiem. 

Šo projektu mērķis ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve Rīgas pilsētas notekūdeņu aglomerācijas teritorijā, tādējādi attīstot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabojot to pieejamību un kvalitāti, kā arī nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi.