27 / 10 / 2024

Baltezera vēsturiskā sūkņu stacija nosvin 120 gadu jubileju

Foto: Ieva Leiniša/LETA

26. oktobrī “Rīgas ūdens” Baltezera vēsturiskajā sūkņu stacijā aicināja uz īpašu svinīgo pasākumu un koncertu, kas bija veltīts tās 120. gadadienai. Jubilejas pasākuma programma bija visai ģimenei – ar muzikāliem priekšnesumiem, ekskursijām un svētku atmosfēru.

Atklājot svinīgo pasākumu, SIA “Rīgas ūdens” padomes priekšsēdētājas vietnieks Tālis Juhna uzsvēra īpašo vēsturiskās stacijas un Baltezerā esošo ūdensgūtņu nozīmi pilsētas ūdensapgādē, novēlot stacijai pastāvēt mūžīgi. Ūdens sagatavošanas un padeves dienesta vadītājs Ivars Gaters īpaši pateicās svētkus ar savu ierašanos pagodinājušajiem bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem – Ūdensvada nodaļas vadītājam (no 1970. – 1984. gadam) un ražošanas direktoram (no 1984. – 2010. gadam) Viktoram Juhnam un ilggadējam “Baltezera” vadītājam (līdz 2010. gadam) Andrejam Červinskim, bez kuriem stacijas pastāvēšana nebūtu iespējama. Protams, ar pateicības vārdiem tika pieminēts arī Imants Jēkabsons, kurš 70. gados spēja pārliecināt toreizējo uzņēmuma vadību saglabāt vēsturiskās iekārtas un 1988. gadā izveidot sūkņu stacijā muzeju.   

Sveicot vēsturisko sūkņu staciju tās jubilejā, apmeklētājiem tika atvērta arī vēsturiskās ūdensapgādes ekspozīcija, kurā “Rīgas ūdens” gidu pavadībā varēja iepazīties ar sūkņu stacijas nozīmīgo lomu un vēsturi. Apmeklētāju spektrs bija visdažādākais - sākot no Ādažu novada iedzīvotājiem ar domes priekšsēdētāju Karīnu Miķelsoni priekšgalā, līdz pat tūristiem no Zviedrijas.

19. gadsimtā Rīgas straujā izaugsme un tās radītais Daugavas piesārņojums lika meklēt alternatīvas pilsētas ūdenstilpju ūdens ieguves vietām. Šim nolūkam Rīgas rāte 1883. gadā no Minhenes pieaicināja hidroģeologu Ādolfu Tīmu, kurš pēc Bukultu, Remberģu un Zaķumuižas pazemes dzīļu izpētes ieteica izmantot pazemes ūdensgūtnes Baltezera apkaimē. 1903. gadā Rīgas mēra Džordža Armitsteda vadībā tika sākta sūkņu stacijas celtniecība Baltezera krastā, uz kuru no atradnēm veda caurules, bet līdz Rīgai vairāk nekā 13 km garumā tika izbūvēts ūdens padeves spiedvads, kas stiepās līdz pat tagadējās Aleksandra Čaka un Pērnavas ielu krustojumam. Stacijas izbūves vietu noteica Gaujas – Baltezera kanāla tuvums, lai pa to nogādātu stacijas darbināšanai nepieciešamo kurināmo. Visas tehniskās iekārtas tika saražotas Rīgā. 

Sūkņu stacijas “Baltezers” izbūve oficiāli pabeigta 1904. gada 26. oktobrī, uzsākot Rīgai piegādāt kvalitatīvu dzeramo gruntsūdeni. Savu darbību vēsturiskā sūkņu stacija pārtrauca 50. gados un to nomainīja turpat blakus uzcelta elektrificētā stacija. 1988. gadā vecajā stacijā tika iekārtots ūdensapgādes muzejs. Šobrīd ūdens padevi nodrošina jauna sūkņu stacija, taču pagājušajā gadsimtā izmantotās iekārtas vēsturiskajā ēkā saglabājušās. Baltezera sūkņu stacija ir nozīmīgs kultūrvēsturiskā un industriālā mantojuma objekts, kā arī viena no ievērojamākajām ūdensapgādes vēstures apskates vietām Eiropā. Pašlaik vēsturiskās ūdensapgādes ekspozīcijas telpas ikdienā apmeklētājiem ir slēgtas.

Dalies: