Rīgas ūdensapgādei nepieciešamais ūdens daudzums šobrīd tiek iegūts sešās pilsētas nozīmes ūdensgūtvēs, kas izmanto virszemes un pazemes ūdens krājumus. 

Iegūtā ūdens sadalījums no pazemes un no virszemes ūdensgūtvēm (2017. g.)

Virszemes un pazemes ūdens provizorisks sadalījums Rīgas pilsētas centralizētajā ūdensapgādes sistēmā

Ūdensapgāde no virszemes ūdensgūtves

Lielākā daļa dzeramā ūdens patērētāju Daugavas kreisajā krastā ūdeni saņem no Daugavas upes baseina Rīgas HES zonā.

Ūdens tiek ņemts upes dziļākajos slāņos un ar sūkņu palīdzību pa cauruļvadiem nogādāts ūdens stacijā "Daugava", kur to sagatavo atbilstoši dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izmantojot ķīmiskos reaģentus, attīra, dezinficē, nostādina un vairākkārtīgi filtrē. Ūdens dezinficēšanai tiek lietots ozons.

Ūdens stacija "Daugava” diennaktī spēj sagatavot līdz 210 tūkst. m³ dzeramā ūdens.  Sagatavotā dzeramā ūdens kvalitāte un stacijas drošība atbilst Eiropas standartiem.

Ūdensapgāde no pazemes ūdensgūtvēm

Pazemes ūdensgūtve "Baltezers–Zaķumuiža" ar centralizēto ūdensapgādi galvenokārt nodrošina Daugavas labā krasta patērētājus Rīgā. Ūdens tiek iegūts no piecām pilsētas nozīmes ūdensgūtvēm - no pazemes urbumiem ūdensgūtvēs "Baltezers", "Baltezers 1”, "Baltezers 2”, "Zaķumuiža” un "Remberģi”. Mazais Baltezers tiek izmantots pazemes ūdeņu papildināšanai ūdensgūtvēs "Baltezers” un "Baltezers 2”.

Lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamā ūdens kvalitāti, ap pazemes ūdens ņemšanas vietām ir noteikta aizsargjosla, kas kopumā aptver 83 km² lielu teritoriju Ādažu un Garkalnes novadu teritorijā.

Pazemes ūdensgūtve "Baltezers–Zaķumuiža" spēj saražot līdz 85 tūkst. m³dzeramā ūdens diennaktī. Iegūtā dzeramā ūdens kvalitāte atbilst saistošās ES direktīvas prasībām, izņemot daļu ūdensgūtvju, kurās ir palielināts dzelzs un mangāna saturs. Lai nodrošinātu arī šo rādītāju atbilstību ES direktīvas prasībām, 2015. gadā tika pabeigta ūdens demanganizācijas un atdzelzošanas staciju būvniecība ūdensgūtvē “Baltezers”.

Ūdensapgādes tīkli

Rīgas pilsētas ūdensapgādes tīklu kopējais garums 2017.gada beigās sasniedza 1416 km. Ūdensapgādes tīkli  būvēti no dažāda materiāla (ķets, tērauds, dzelzsbetons u. c.) un diametra (no 20 līdz 1200 mm) cauruļvadiem.

Lai uzlabotu ūdensapgādes kvalitāti un drošību, Rīgas ūdens visā Rīgas pilsētas teritorijā katru gadu veic cauruļvadu, hidrantu un aizbīdņu nomaiņu vai rekonstrukciju.

Lai nodrošinātu ūdens pieejamību atsevišķu Rīgas rajonu vai ēku grupu iedzīvotājiem daudzstāvu namos, nepieciešamo spiedienu cauruļvados (ne mazāku par Latvijas būvnormatīvos paredzēto piecstāvu dzīvojamajai apbūvei), visā pilsētas teritorijā nodrošina 15 ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas.

• SIA "Rīgas ūdens" pastāvīgi kontrolē dzeramā ūdens kvalitāti Rīgas pilsētas centralizētajā ūdensvada sadales tīklā, ievērojot 14.11.2017. MK noteikumos Nr.671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" noteiktās prasības.
• Dzeramā ūdens kvalitātes kontroli regulāri veic SIA „Rīgas ūdens” Apvienotā ūdens kvalitātes kontroles laboratorija (AŪKKL), kas ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK reģistrācijas  Nr. LATAK-T-165-18-99).
• Saskaņā ar Veselības ministrijas Veselības inspekcijas (VI) norādījumiem Apvienotā ūdens kvalitātes kontroles laboratorija pēc noteikta plāna  veic dzeramā ūdens paraugu kvalitātes kontroli, ņemot paraugus pilsētas ūdensvada sadales tīklā. Par kontroles rezultātiem regulāri tiek sniegtas atskaites Veselības inspekcijai.
• Periodiski dzeramā ūdens pārbaudi veic arī Veselības inspekcija, ņemot dzeramā ūdens paraugus dažādās pilsētas vietās un par šīs kontroles rezultātiem informējot Rīgas ūdeni.
• Veselības inspekcija arī uzrauga Rīgas ūdens darbību, kontrolējot dzeramā ūdens kvalitāti no tā iegūšanas vietas līdz pat ūdens lietotāja krānam.

Lai nodrošinātu pazemes ūdensgūtvē “Baltezers-Zaķumuiža” iegūtā dzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem, Rīgas ūdens 2015. gadā realizēja projektu „Ūdens sagatavošanas stacijas būvniecība Baltezerā” Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta” ietvaros. Realizējot projektu, tika ieviesta dzeramā ūdens atdzelžošana un demanganizācija, nodrošinot prasību izpildi mangāna un dzelzs saturam.

Pašreiz Rīgas ūdens sagatavotā dzeramā ūdens kvalitāte pilnībā atbilst Latvijas Republikas MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāju vidējās skaitliskās vērtības 2017. gadā.

Kanalizācijas tīkli

Rīgas pilsētas kanalizācijas tīkla kopgarums 2017. gada beigās sasniedza 1 143 km. Lielāko īpatsvaru kanalizācijas tīklu sistēmā veido keramikas caurules ar diametru no 200 līdz 300 mm. Notekūdeņu pārsūknēšana kanalizācijas sistēmā tiek veikta ar 85 kanalizācijas sūkņu staciju palīdzību.

Remonta un kontroles vajadzībām Rīgas centralizētās kanalizācijas tīklā ir izveidotas 25 000 skatakas. Rīgas ūdens regulāri veic kanalizācijas cauruļu profilaktisko tīrīšanu un skalošanu.

Rīgas ūdens ik gadu palielina kanalizācijas tīkla un tā sūkņu staciju jaudu, lai nodrošinātu drošu pilsētas sadzīves notekūdeņu savākšanu un novadīšanu līdz Bioloģiskās attīrīšanas stacijai 'Daugavgrīva”.

Notekūdeņu attīrīšana

Notekūdeņi, nonākot Bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva”, vispirms tiek mehāniski attīrīti no smiltīm un dažādiem priekšmetiem, pēc tam bioloģiski – izmantojot aktīvās dūņas. Bioloģiski attīrītos notekūdeņus izvada Rīgas jūras līcī – aptuveni 2,4 km attālumā no krasta līnijas un 15 m dziļumā. Notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās nogulsnes (izlietotās dūņas) novada uz dūņu blīvētājiem un apstrādā metāntvertnēs, iegūstot biogāzi, kuru pēc tam izmanto siltumapgādē.

Šobrīd attīrīšanas ietaises tiek noslogotas aptuveni par 68% no projektētās hidrauliskās diennakts veiktspējas.

Lai nodrošinātu notekūdeņu pilnīgu attīrīšanas prasību izpildi slāpekļa un fosfora atdalīšanā, 2014.gadā tika pabeigta Bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva” notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas baseinu un automātikas vadības sistēmas rekonstrukcija.

Rīgas pilsētas centralizēto notekūdeņu attīrīšanu veic Bioloģiskās attīrīšanas stacija „Daugavgrīva”. Rīgas ūdens nodrošina attīrīto notekūdeņu piesārņojošo vielu koncentrācijas atbilstību MK noteikumiem.

Atbilstoši Valsts vides dienesta nosacījumiem Rīgas ūdens regulāri nodrošina notekūdeņu laboratorisko kontroli, nosakot piesārņojošo vielu koncentrācijas izplūdē Rīgas jūras līcī. Ikmēneša atskaite par kvalitātes rādītājiem attīrītajos notekūdeņos tiek sniegta Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvaldē. Kvalitātes pārbaudes rezultāti uzrādīti tabulā.

Piesārņojošo vielu koncentrācijas izplūdes kvalitātes pārbaudes rezultāti Rīgas jūras līcī :

2017.gadā BAS “Daugavgrīva” nodrošināja visus noteiktos attīrīšanas parametrus.