RŪAVP 1. un 2. kārta
RŪAV projekta sagatavošana un realizācija tika uzsākta 1996.gadā. Projekta pirmās divas kārtas tika pabeigtas 2006. gadā, kopējais izmaksu apjoms – 71,45 miljoni latu.
Projekta galvenais uzdevums bija radīt drošu un kvalitatīvu ūdensapgādi Rīgā un veikt visu kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši mūsdienu prasībām.
Šo mērķu un uzdevumu sasniegšanai tika sagatavoti konkrēti projekti, kas sadalīti deviņos blokos:
Lai izstrādātu vispārējo projekta stratēģiju, tika izveidota Rīcības komiteja, kurā piedalījās Latvijas Republikas ministriju (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Finansu, Ekonomikas un Labklājības ministrijas), banku (ERAB, EIB), dāvinātāju (Šveices un Zviedrijas palīdzības fondu un Somijas Vides aizsardzības ministrijas), kā arī Dvīņu līguma partneru pārstāvji no uzņēmuma „Rīgas Ūdens” un kompānijas „Stokholmas Ūdens” pārstāvji.
Uzņēmumā „Rīgas ūdens” tika izveidota Projekta ieviešanas struktūrvienība (PIV), kuras pamatuzdevums ir organizēt RŪAV projekta realizāciju noteiktajos termiņos, finanšu budžeta ietvaros un nepieciešamajā kvalitātē, kā arī nodrošināt ar projektu saistīto apgādi un personāla apmācību.
Uzsakot RŪAV projekta realizāciju, uzņēmuma „Rīgas ūdens” kā prioritāte tika veikti pētījumi par pazemes ūdens kvalitāti, kā arī „Rīgas ūdens” sadales tīkla hidrauliku.
Projekta kopējā plāna realizācijai tika turpināti iepriekš iesāktie darbi ūdens attīrīšanas stacijā „Daugava”, pazemes ūdensgūtvē „Baltezers”, notekūdeņu attīrīšanas stacijā „Daugavgrīva” un labā krasta kanalizācijas sūkņu stacijā. RŪAV projekta 1. kārta tika noslēgta 2001. gadā.
Lai nodrošinātu Rīgas pilsētas Ūdensapgādes un
kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanu turpmākajos gados, 2000.gadā tika sagatavots projekta pieteikums Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta otrajai kārtai, kuras īstenošanas laiks – no 2001. līdz 2006. gadam. Šo projektu realizācijai tika piesaistīti dažādi finansēšanas avoti, tai skaitā Eiropas kopienas ISPA fonda dāvinājumi un „Rīgas Ūdens” tarifu līdzekļi.
Otrās kārtas ietvaros tika veikta virkne pasākumu, kas nodrošina ne tikai ūdensapgādes un kanalizācijas objektu drošāku ekspluatāciju, dzeramā ūdens un attīrīto notekūdeņu kvalitātes uzlabošanos, bet arī veicina ražošanas izdevumu ekonomiju.
Projekta 1. kārtā, salīdzinot ar reālo nepieciešamību, mazāka uzmanība tika pievērsta ūdensvada un kanalizācijas tīkla rekonstrukcijai un attīstībai. Tāpēc turpmāko gadu laikā bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas esošo ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošanai un jaunu tīklu izbūvei, lai ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumi būtu pieejami vismaz 95 procentiem Rīgas iedzīvotāju. Investīcijas nepieciešamas arī citu sistēmas objektu pilnveidošanai atbilstoši aizvien pieaugošām tehniskajām, tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Šo mērķu sasniegšanai paredzēta Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta 3. kārta, kuras īstenošanā galvenais uzsvars likts uz ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi tajās pilsētas teritorijās, kurās to līdz šim nav bijis. Daļa no 3. kārtas investīcijām tiks izmantotas arī ļoti vecu ūdensvadu un kanalizācijas cauruļvadu nomaiņai.